Kā radās internets 1. daļa

Vai tas nav interesanti, kā mēs vienmēr šķiet pieņemam par pašsaprotamiem dažus no svarīgākajiem tehnoloģiju atklājumiem, kas ir palīdzējuši attīstīt mūsu sabiedrību 21.gadsimtā? Interneta pieslēgums ir viena no šādām tehnoloģijām, kas ir mainījušas veidu, kā mēs strādājam, dzīvojam un atpūšamies. Internets ir kļuvis par nepieciešamību gandrīz visu mūsu ikdienas dzīvēs, un mēs diez vai spētu apšaubīt tā nozīmi. Mēs izmantojam internetu personīgajai saziņai, mūsu finansēm, izklaidei, iepazīšanās, jaunumiem, pētniecībai un vēl daudz vairāk. Tomēr, tas ir pārsteidzoši, ka uz jautājumu, “Kas izveidoja internetu?” parastā atbilde ir vienkārša: “Es nezinu.” Interneta izveide bija diezgan apjomīgs tehnisks uzdevums, kas aizņēma daudzus gadus, lai to pilnveidotu un aizņemtu daudz Jūsu laika, lai to izskaidrotu pilnīgi detalizēti. Tomēr šis apraksts pieturas pie pašiem pamatiem un izskaidro tā attīstību skaidrā, kodolīgā un vienkāršā veidā.

Sešdesmito gadu beigās, ASV Aizsardzības departamenta ARPA izveidotais Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīkls (ARPANET) izstrādāja  savstarpēji saistītu datoru tīklu. Šis tīkls tika dēvēts par ARPANET un tika īpaši izstrādāts, lai būtu decentralizēts. Tīkla decentralizācija nodrošināja to, ka, ja kāds tīkla posms tika bojāts liela mēroga militārā konfliktā, atlikušajiem tīkla datoriem joprojām būtu iespēja sazināties vienam ar otru. Toreiz, militārie spēki saprata datoru tīklu potenciālu, un viņi saprata arī to, ka jebkurā militārā konfliktā uzticama kaujas komunikācija ir ļoti svarīga veiksmīgam iznākumam. Tas noveda militāros spēkus līdz izpētei, kā uzticami savienot datorus šādam scenārijam.

Astoņdesmito gadu vidū, Nacionālais zinātnes fonds izveidoja NSFNET. Tas izmantoja ARPANET tehnoloģiju, kas sākotnēji tika izstrādāta militāram mērķim, lai ļautu universitātēm un pētniekiem sazināties vienam ar otru. Līdz 1987. gadam, NSFNET vairs nespēja apstrādāt pārsūtītās informācijas apjomu, tāpēc Nacionālās zinātnes fonds veica tīkla uzlabojumus, lai palielinātu informācijas pārraides ātrumu. Šī ātrgaitas tīkla tehnoloģija bija galvenais attīstības posms, kas bija par pamatu interneta piekļuves nākotnei. Rezultātā, šis uzlabotais ātrgaitas tīkls ielika pamatus komerciālajai piekļuvei internetam.

Astoņdesmitajos gados, cilvēki, kam bija pieeja internetam, galvenokārt bija zinātnieki un pētnieki. Deviņdesmito gadu sākumā, daudzi uzņēmumi, tagad biežāk dēvēti par interneta pakalpojumu sniedzējiem sāka piedāvāt interneta piekļuvi vidusmēra lietotājiem. Tas bija galvenais pārejas punkts, kas ļāva vidusmēra cilvēkam ar vienkāršu modemu un datora konfigurāciju iegūt piekļuvi internetam.

Post Navigation