Kāpēc mācīties nekad nav par vēlu

Mācīšanās un pašizglītība ir nozīmīga darbība ikvienā dzīves posmā. Sākot jau no septiņu gadu vecuma, bērns apgūst daudz zinību savā tiešajā „darbavietā” – skolā, bet svarīgi iegūt arī papildus zināšanas. Tas parasti notiek vai nu mājās, vai pulciņu un interešu grupu ietvaros un palīdz paplašināt bērna pasaules uztveri. Dzīves skolā svarīgi pastāvīgi papildināt dažādas prasmes, lai bērns ar laiku patstāvīgi un pienācīgi spētu par sevi parūpēties pats. Skolniekiem jāmācās ne vien rakstīt un rēķināt, bet arī prasmes, kas palīdz praktiski darboties, piemēram, virtuvē, griežot, rīvējot un jaucot ēdienu sastāvdaļas, vai darbnīcā, remontējot savu velosipēdu. Nepieciešamas arī valodu zināšanas, kas palīdz adekvāti saprasties daudznacionālā sabiedrībā, turklāt valodu zināšanas uzlabo intelektuālo potenciālu. Filmas un grāmatas ar saviem piemēriem parāda bērnam dažādus dzīves modeļus, kas būs noderīgi netipiskā situācijā.

Jau darba vidē esot, mācīšanās ne vien papildina personīgo zinību krājumu, palīdz profesionālajā jomā, bet arī parāda darba devējiem, ka darbinieks ir ar t. s. „pievienoto vērtību”. Lieliski, ja Jūs negaidāt kursu un semināru apmeklējumu piedāvājumu no priekšniecības, bet jau pats laikus piesakāties dažādām apmācībām. Tādējādi Jūs stiprināt savu pozīciju darbā, vienlaikus piedaloties uzņēmuma vērtības palielināšanā.

Hobiju un interešu loka paplašināšana Jūs var iepazīstināt ar cilvēkiem, kuriem ar savām zināšanām no citām sfērām varat palīdzēt arī Jūs. Esam nākuši pasaulē, lai palīdzētu cits citam. Turklāt jaunas prasmes, joprojām attīstīta, Jūsu prātu un spriestspēju. Veidojot pasaules uzskatu no vairāku jomu pozīcijām, Jūs labāk izprotat notiekošos procesus, Jums, vienkārši runājot, ir interesantāka dzīve.

Arī, pakāpeniski nākot klāt gadiem, zināšanas un mācīšanās palīdz saglabāt interesi par pasauli. Jūs turpināt interesēties, attīstot dažāda veida domāšanu, un varat joprojām būt interesants sarunu biedrs dažādu uzskatu un gadagājuma cilvēkiem. Bet katram ļoti svarīga ir sajūta, ka viņš ir noderīgs sabiedrībai. Pretējā gadījumā iestājas apātija, vienaldzība, cilvēks it kā iekūņojas savā čaulā, no kuras tad atkal jātop izvilktam, lai viņš varētu piedalīties dzīvajā, aizraujošajā eksistences dejā.

Post Navigation